Atkal klāt

Hei!!!

Pirms četriem gadiem šo blogu veidoju, jo… Es īsti pat neesmu sapratusi, kādēļ šeit reģistrējos un sāku, kaut ko skricelēt. Laikam tad nebija iekšējā sirds un dvēseles miera. Varētu rasties jautājumi, vai tagad es to esmu atradusi. Man tāds būs tikai tad, kad būšu koka kastē. Jāatzīstas, ka šogad mani vairākas reizes piemeklēja doma, ka šim visam jāmet miers – jādzēš viss ārā, jo šis ir tas, kas es vairs neesmu, bet tad sapratu, ka arī mans blogs ir daļa no manis. Kaut gan es šeit vairs nerakstu bieži (varbūt pat tā ir labāk – mazāk muļķību), šeit glabājas diezgan daudz: gan sakarīgu, gan nesakarīgu domu, jēdzīgu un bezjēdzīgu rakstu. Kā arī fakts, ka manī ir atgriezusies, kaut kāda iedvesma rakstīšanai – neļauj no šejienes doties prom. Šis ir mans drošības spilvens, kurā varu paraudāt (dažādā nozīmē) – un nav pat svarīgi, vai kāds vispār to dzird. Šis viss ir vairāk man pašai.

Šodien manam blogam dzimšanas diena! Laikam jāsaka: “PIEDOD!” Bet no otras puses – šī ir tā vieta, kur mani saprot.

Daudz laimes – https://marrrtaaa.wordpress.com/

/Mārdža sveic savu blogu/