Ne mīlēts, ne nīsts, bet no visas sirds

Ir pienācis  augusts. Ne mīlēts, ne nīsts, bet īsts un no visas sirds. Lai cik ļoti nevēlētos to atzīt, bet trešais brīvlaika mēnesis ir „on” un vēl pie tam tā pamatīgi. Pie manis ir piezagusies šī trakoti neviltotā sajūta, kas ir kā tikko zaļš ābols, plūkts no ābeles. Gribās atpūsties, ballēties, skriet un lēkt, bet tajā pašā laikā saproti, ka pēc laika nāksies to visu beigt. Domās vēl spēlē pludmales volejbolu, peldies un smejies ar draugiem, bet „in real life” ir jau nedaudz vēss un neviļus nākas pārlasīt ar tevi es lasīju kastaņus un klusītēm fonā uzslēgt Prāta Vētras – Rudens. Nē, es nesaku, ka es nīstu augustu. Man tas patīk no visas sirds, bet vakardien kā zibens no skaidrām debesīm mani piemeklēja atklāsme, ka man nezinot ieslēdzas kā gaismas slēdzis sajūta, kas man liek domāt par rudeni, krāsainajām lapām, vientuļajiem kastaņiem un slapjajiem, drūmajiem lietussargiem virs drūmo cilvēku galvām. Bet neko nevar darīt. Es zinu, viss būs skaisti, brīnišķīgi un eleganti. Es šo augustu apsolos baudīt tā kā tas būtu jūlijs. Neapvainojies, lūdzu, bet šogad augusta sajūtai ir jāpazūd (vismaz jāaizkavējas uz pāris nedēļām). Un tā pat, man nav par ko noskumt, jo šogad viss ir citādāk. Vairs nav vientulības klusas, ne nepārtrauktas klusēšanas. Notiek tad, kam jānotiek.

Ar skumju un sajūsmu reizē pasludinu augustu par trako foršo vasaras mēnesi!

Paldies, Jūnij un Jūlij! Jūs bijāt mani labākie! Vilabākās atmiņas un notikumi ir pateicoties Jums! 🙂

/Mārdža/

Senais labrīt!

Labrīt!

Uh, cik sen šeit nekas nav ieraktīts. Vai jēga paskaidrot? Es nezinu, bet ar lielajiem kravas vilcienu vagoniem varu izskaidrot to tā, ka pēdējā laikā ir tik daudz darāmā, pasākumi un notikumi, kā arī iedvesmas rūķīši ir izvēlējušies kādu cilvēku par labāku draugu nekā mani. (Skumja seja) Kaut gan nē, nav tā, ka neko neesmu rakstījusi – savu vienīgo iedvesmu esmu izlikusi mājasdarbu skribelēšanā un arī aptuveni kaut kas ir nonācis šeit, tikai saglabāts pie `melnrakstiem`. Bet nu jau man sev pat kauns skatīties acīs, jo tik tiešām vēlos šeit ko ieskricelēt, bet man tas neizdodas. Varētu teikt, ka esmu aizrāvusies ar pavasari un tā baudīšanu!

Ja runā par pavasari un tā pilnplaukuma izjušanu, tad arī ir jāatsāk labrītiņi. Svētdienas rīts + bildīte, kā bija pagājušajā gadā, tikai šoreiz nebūs tik pliekani, kaut ko pamainīšu, lai ir mundrāk. 🙂 Lūk tā.

Kas konkrēti tieši ar mani ir noticis? – Vienlaicīgi daudz un nekas. Tā dabiski ir sanācis, ka ar mani notiek viss un tajā pašā laika nekas. Es cenšos uztver apkārtnotiekošo kā pašsaprotamu un neko īpašu, vismaz lielākajā daļā no notikumiem.

Ja runā par vasaru, kas tūlīt, tūlīt būs klāt – huh, tā būs atkal viena traki forša&jautra vasara ar lērumu piedzīvojumiem, kuros metīšos kopā ar saviem vislabākajiem draugiem, dejotājiem (khem` – apmēram 6) un arī noteikti jauniem cilvēkiem, ko iepazīšu, bet tagad gan laiks iet, jā, SAUĻOTIES un pildīt mājasdarbus, wouhou. Vēl palicis tikai nedaudz un viss, viss būs cauri! 🙂

/Mārdža aizsapņojusies/

Gada notis ♫

Ir pienācis gada noslēgums, kad ir jāveido kaut kāds noteikts rezumē par padarīto. Šoreiz pievērsīsimies dziesmām, kas varētu būtu Gada Dziesma.
Par šo rakstu un raksta galveno dziesmu jau domāju kādu laiciņu. Pagājušajā gadā man bija arī grūti izdomāt, kura būtu tā īstā, bet tomēr tā bija tikai viena. Šogad, lai arī kā gribētos mums nāksies iztikt ar divām. Un tās nebūs nekāds lielais pārsteigums. Kaut gan pēc raksta izlasīšanas un dziesmu noklausīšanās, pastāv iespēja, ka domāsiet,  ka tik tiešām esmu nojūgusies, bet šogad tā sakritis, ka viss ir no vienas grupas.

Tātad. Pirmā Gada dziesma noteikti ir Coldplay – Fix You. Un video pat nav jāliek tas officiālākais, bet gan tieši no vasaras, kur tas lieliski sasaistīts ar What a Wonderful World.. Kaut gan protams šajā video Kriss ir nedaudz pastirpinājis vārdus, kuri ir saistīti ar koncertu, bet ir un paliek Wonderful World, vai ne?

Kāpēc šī? – Jo 2010. gada nogalē šī dziesma bija ļoti aktuāla un tā tas bija līdz  pat nākamajai aktuālajai dziesmai. Kaut gan pa vidu – aij, cik gan nebija traku dziesmu (LMFAO – Partys un Sexy, The Hobos, Blink 182, rudenī vēl visādas foršās dziesmas ), bet šī iet cauri laikam un pie manis ir noturējusies arī līdz šodienai. Fix You mēs spēlējām ansamblī, kas vien bija pretty awesome. Nedaudz paaranžējām un beigās skanējums bija visai baudāms gan mums pašām, gan mūsu klausītājiem.

Nākamā noteikti ir Coldplay – Every Teardrop Is Waterfall . Šeit noteikti nevar būt jautājumu, jo dziesma pati un vēl video, kas ir vienkārši AWESOME, nav aprakstāmi mirstīgo dzilvēku vārdu krājumā. Šī dziesma ir fantastiska un video, kā jau aprakstīts manā dvēseles rakstā https://marrrtaaa.wordpress.com/2011/12/28/mylo-xloto-jeb-ko-man-nozime-dvesele/ .

Lūk tā tas arī ir.

`I feel my heart start beating to my favorite song`
/ETIW – Coldplay/

Es vēlējos šeit pielikt vēl vienu dziesmu, bet tad sapratu, ka nākamgad es šo dziesmu būšu daudz priecīgāka likt kā Gada Dziesmu. Ne jau tagad, jo.. Es ļoti ceru, ka nākamgad šīs konkrētās dziesmas asociācijas būs vēl spilgtākas, kā tagad, tāpēc pašlaik paglabāšu to pie sevis.

/Mārdža iekš mūzikas/

daudzpusīgās, mierīgās brīvdienas.

Sveiki, mīļie cilvēki!
Ir svētdiena un domas kaut kur klejo apkārt pa dzīvokli un ausis klausās visnotaļ jauko Blink 182 jauno albumu, kas ir dēm – baigi labs.

Atkal jau es esmu paslinkojusi, bet vidusskolā neatliek vairs nepieciešamais laiks manam blogam, jo skolotājiem tīk uzdot kaudzi ar mājasdarbiem un principā brīvais laiks kā tāds mums nepastāv. Vienīgi mēs varam izmantot brīvdienas, kā atpūtas punktu – tā es to biju nolēmusi darīt šajās brīvdienās, atpūsties bez ballītēm un visa tāda, bet ko es daru? – Vakardien biju ballītē, bet jāsaka, ka tā man ļoti patika – nekas baigi woow nebija, bet man tik tiešām patika 🙂
Un par to ballīti – no sākuma bija tāds booring, bet beigās jau bija riktīgi jauki, jautri un bizbizmārīte pirāts arī bija tīri metams, tā pat kā spilvenu kaujas un papīriņu mētāšanas.. bet man sāp roka un kāja, jo vakardien tiku nedaudz saskrāpēta.. Bet līdz kāzām vairs nesāpēs! (Nē, tas tagad nenozīmē, ka es taisos precēties, bet nu Jūs jau sapratāt)
Kas vēl? – Pagājušā nedēļa bija dzejas dienas it visur. Tā nu beidzot es nebiju nogulējusi dzejoļu iesūtīšanas laiku un es dabūju Pateicību, kaut vai nekas daudz tas nav, bet tomēr man patīk.. un par tiem mājasdarbiem.. Veltiņa bija uzdevusi sacerēt akrostihus un es nedaudz aizrāvos un sarakstīju diezgan daudz- no sākuma tādus par lietām un to, kas nepastāv, bet beigās pārmetos uz cilvēku vārdiem un par daudz aizrāvos, kas nozīmē, ka arī gulēt es aizgāju daudz vēlāk nekā iecerēts. Piekdien es turpināju sacerēt akrostihus un tad pārmetos un tos taisīju par vēlēšanām – diezgan interesanti. Z teica, ka es varētu taisīt politiskās reklāmas.
Man vakardien bija dikti skumji, ka man nav 18, ne jau tāpēc, ka nevaru iet uz klubiņiem, bet gan tāpēc, ka es nevaru iet balsot. Jūs jau varat teikt: “Ko tad tā viena balss mainītu?” Es ietu, tāpēc lai tā viena balss būtu un mēs attālinātos no lielākā ļaunuma.  Ak, kas es pa jaunieti, kas tik ļoti grib vēlēt.. Tas tāpēc, ka jaunieši, kuriem nav vienalga ir visaktīvākie.

Labi, pietiks te par politiku un visu citu..
Un teiksim tā – Blink jaunais albums ir vnk excellent, awesome, brilliant un visi pārējie viscoolīgākie vārdi, jo riktīgi paceļ garīgo, kaut gan man jau no paša rīta viņš ir labs 🙂

Nebūšu pilna ar pārsteigumiem. Attiecīgi manai sajūsmai…

/atkal jaukā garastāvoklī – Mārdža/

nedaudz no pēdējām dienām

Labs vakars!

Oi, oi, oi, oi.. Šīs brīvdienas ir vienkārši fantastikooo. Pa, cik es tagad negribu apspriest globālas lietas, tad labāk par to, ko esmu sastrādājusi.

Ceturtdiena bija pa visam nice, jo no rīta mani apsveica ar marinētu gurķu 3l burku, gladiolām un kartiņu uz kuras ir putekļusūcējs. Kas var būt labāks par to? Vēlāk es devos uz Rīgu, bet pusdienās ēdu tikko ceptus pīrādziņus. It kā nekas īpašs, bet manam puncim tīk un diena labi pavadīta – vakarā sportiņš un apsolīšanās, ka ņemu brīvo no sporta uz dažām dienām.

Piektdien? – Ir sakušies Rīgas svētki, kas nozīmē to, ka Marrrtaaa pilnā aprīkojumā ar pozitīvu mūziku, gandrīz izjukušām kurpēm, gandrīz aizmirstu telefonu un biļetēm uz „Rīgas dejotāju svētkiem” dodas Latvijas galvaspilsētas virzienā, lai lietainu dienu pavadītu Mc un vakarā čāpotu ar savu apburošo pavadoni uz Ķīpsalas izstāžu halli. Ceļā gājējus sagaida kāju masāža, ejot pāri Vanšu tiltam, un ne īpaši jauks vējš savienojumā ar lietu, bet tomēr mēs nonākam galā un žāvējam kājas, lai varētu doties un iesildīt krēsliņus koncertam. Gaismas nodziest un sākas koncerts – koncertā, kā jau vienmēr.. viss pārpildīts ar prieku, smaidu un neizsakāmu mīlestību pret deju.
Koncerts pagājis un nu Marrrtaaa dīdās un gaida treniņu, kad savas kājeles varēs izvingrināt ne tikai vienkārši skrienot vakara krosiņu, bet tomēr piedomājot pie pirkstgalu nostiepšanas, muguras taisnuma un ehh, sāku saprast, ka trīs mēneši bez dejošanas man ir par grūtu un es skaitu dienas līdz pirmajam treniņam. Uhh, kā es gribu vienkārši padancāt.
Atgriežoties pie piektdienas… pēc koncerta atkal dodamies pāri Vanšu tiltam un ejam nedaudz ieskatīt O!Kartes skrējiena dalībniekus un pašas uztaisam mazo skrējieniņu, ko nosaucam par „Mazais Amerikāņu seriāla skrējieniņš” . Nedaudz pirms 00.00 mājās un un pirms 02.00 dodos gulēt, bet aizmigt nevaru, jo manī mīt sajūsma par koncertu un nevaru aizmigt.

Sestdiena. Agri augšā. Man sāk pietrūkt miega un es dodos uz Rīgu, lai satiktu meičas. Visa diena pa Rīgu: burkānu ēšana, video reportāžas, krāsošana un meiču sarunas. Tik jauki. Tad mēs pašķiramies un ar Signi dodamies uz Bbāru, kur izdzeram ļoti garšīgus kokteiļus un lēnu, garu sākam kustēties uz mikroautobusu pusi. Man ir ceļabiedrs, kurš pie manis pavada jauku vakaru – skatamies filmas un kā jau parasti runājamies.

Šodien? – Es esmu piekususi no trīs dienu sportiskajām aktivitātēm un trīs dienu skraidīšanas pa Rīgu. Tas ir 100% pozitīvs nogurums un šodienu pasludinu par slinkošanas dienu. Parasti nekā nedarīšana man apnīk ap kādien 18-19, bet šodien nemaz tā nenotiek. Tāpēc arī šo visu jaukumu rakstu gultā un fonā esmu uzlikusi Cieto Riekstu 3..

Kas saturīgāks gan jau rītdien, bet es.. turpinu skaitīt dienas un dzīvojos 🙂

 

/Mārdža/