Labs vakars! (Tik tiešām labs)
Eh, pavasari, pavasari, ko Tu dari ar mani? Man slinkums lien ārā pa visām maliņām, laiskoties saulītē un lasīt grāmatas ir vienīgais, ko garīgi un arī fiziski vēlos darīt! Man vajag sauli un svaigu gaisu, tas arī ir viss.
Pēdējās dienās viss ir tik viegli un brīvi. Pirmajā brīvdienā, kas nezin kāpēc šoreiz bija svētdiena, es noslaistījos kā pats nelabais, kā arī pieēdos kā cūķītis, protams, neiztikt bez svaigā gaisa un riteņa. Superīgajā pirmdienas vakarpusē es devos uz superīgā Mārtiņa superīgo ballīti, kur dejas bija līdz rīta ausmai un labs noskaņojums visa vakara garumā. Nedaudz iemetusi dažas miega stundas savā kontā, devos vadīt koru skati – atkal pozitīvisms plūst manā ķermenī, ko deva arī mana pārteikšanās- tagad Jāzeps Vītols, lai būtu Jānis. Pēdējais dienas darbs bija apsveikt mazo Z dzimšanas dienā, kas arī tika godam izdarīt, lasot vēstuli, asaras acīs (viss kā pienākas). Tā nu vakarā tik neilgu laiku pirms 23jiem biju mājās, iztrūkstošā viena nakts tika atgūta ar nogulētajām stundām, lai gan ne visa, bet to drīz atgūšu.
Tā nu es pavadīju superīgas trīs dienas ar maniem vislabākajiem draugiem. Paldies, pavasari un maij, ka esat atkal sadevušies roku rokā un viss kā parasti – viegli un pozitīvi.
Lai dzīvo plaukstošais pavasaris un visi man apkārt!
/pozitīvā Mārdža/