Vieglāk ir paraustīt plecus un teikt: “Nezinu.”

Labs vakars!

Pagājusi silta pirmsrudens nedēļa ar dažādām emocijām. Tagad pienācis tik ļoti negaidītais svētdienas vakars un gribās kaut ko aizmirst, bet ko citu – atcerēties. Es nevainoju skaitli 13, jo no sākuma tas šķita pavisam nevainīgs, bet, kad nāca vakars – lietas mainījās, bet tik un tā es šo nabaga datumu nevainoju pie tā, kas notika 13. datumā. Vispār diena bija ļoti saulaina, silta, jauka un smieklu pilna, par ko varu pateikties maniem lieliskajiem klasesbiedriem un audzinātājam. Negribās runāt par slikto, gribās smaidīt, bet dažreiz tā nemaz nevar – vajag būt nedaudz piezemētam, klusam un nerunīgam. Protams, nepārspīlējot.

Vispār – ko es vēlējos pavēstīt.. To, ka man gribās runāt un stāstīt ļoti daudz ko, bet šoreiz atliek vienīgi teikt: “Nezinu..” un nedaudz atkal paklusēt. Tādēļ vienkārši labāk noklausīties dziesmu.

Novēlu veiksmīgu nākamo nedēļu! 🙂

/Mārdža/