Piezvani man no tās vietas,kur būsi,kad
uzkritīs pirmais sniegs.
Pēc šīs lapkrišņa raganu balles tad pirmoreiz
būs man kā bērnībā saldējums miegs.
To nopēdos sapņi un zaķi, un slēpes pa to savas
līnijas vilks.
Pēc šī lapkrišņa raganu balles pēc klusuma
balta es izsalcis būšu kā vilks.
Kā vāveres lēks tavi vārdi no staba uz stabu,
un stabi klusiņām dūks.
Pēc šī lapkrišņa raganu balles man briesmīgi,
briesmīgi sarkanu vāveru trūks.
Kad kokos nav lapu,tad padara dzīvus tos sarkanu
vāveru prieks.
Pēc šī lapkrišņa raganu balles man kabatā palicis
ir vēl viens cerību rieksts.
Mēs gudrosim ziemas garajās naktī s- kad īsti
to riekstu ēst.
Pēc šī lapkrišņa raganu balles vairs prātīgi
nebūsim mēs.
Mēs ēdīsim sniegu,un salušu mežeņu garšā
mums kaut kāda atmiņa tvīks.
Bet rieksts?Paliks rieksts.Mēs to neapēdīsim.
Bāzīsim zemē.Lai dīkst.
Priecīgie – cilvēki, kuri vienkārši (jā, vienkārši ne jau sarežģīti) ir priecīgi!
Ne tik priecīgie – skolēni, kuri rīt dosies uz savu mīļāko skolu, kur varēs sēdēt vienā solā ar labāko draugu un spaidīt telefonu stundu laikā (pieminu, tas ir slikti, labāk lasiet grāmatas).
Varētu pat teikt, ka Janvāris ir nedaudz sapratis, ka ir ziema, jo nu pēc nelielās mm sniega kārtas un pa pusei aizsalušām peļķēm (hahaha) un dubļiem, izskatās, ka ir decembra sākums, bet, cilvēki, ir jau Janvāris! Bet tomēr ir patīkami, ja ir kaut kāds baltumiņš, taču tas ātri vien nozudīs, lai atkal sāktu līt sūri nejaukais lietus. Bet ko nu par to!
Jā, tieši tā. Rīt atsākas skola, kas visiem sagādā neizmērojami lielu prieku, bet kas jādara, jādara. Atpūsties varēsim pensijas gados, ja, pirmkārt, līdz tam nodzīvosim (2012. gads), otrkārt, ja mūsu pensijā iešanas gadus nepacels līdz 80, kur dabīgā kārtā jau daļa būs atkrituši, bet ko man tik pesimistisks skats uz dzīvi. Pati nevaru rast tam izskaidrojumu. Bet tik tiešām, es pat būtu ar mieru iet uz skolu, vienīgi tas, ka pirmajā dienā ir kontroldarbs, bet kaut kā jau izvilks. Vispār es esmu atguvusi kaut kādu daļu savu spēku, lai otro pusgadu varētu uzsākt ar vispārīgu pozitīvismu, vitamīnu devu un veselīgu attieksmi pret dzīvi un apkārt notiekošo.
Un par spilventiņu žēl, tik tiešām žēl, ka tas vairs manu galvu nevarēs atbalstīt tik daudz, cik es un arī citi to vēlētos, jo būsim reāli. Rīt pierādīsim to, ko varam vai arī kāda gadījumā nevaram.. piecelties laikā uz skolu! Arivederči, vismaz lielākā vai mazākā mērā mana harmonija un miega tuvum!
*Šeit atkāpe par blogu. Es, protams, tik tiešām centīšos, cik atļaus laiks, rakstīt šeit ko daru, kā iet un visus pārējos dzīves sīkumus, bet es zinu, ka tas viss aprobežosies pie tā, ka es uzrakstīšu nedēļas nogalēs vai arī tad, kad viss būs līdz kaklam un gribēsies atslodzi! *Atkāpe beidzas.
Kad šodien biju izlēmusi iet pagulēt, kas, protams, nenotika, jo gribēju parunāt pa telefonu, pa radio 101 sāka skanēt šī dziesma, kas tieši piederas šai dienai!
Šī svētdiena atsķirībā no divām iepriekšējām ir pavadīta pilnīgā harmonijā un vientulībā (šajā brīdī es nezinu vai par vientulību bija domāts skumji vai pozitīvi) – izdarīts diezgan daudz.. Vismaz tā liekas un ja pat nav, tad tik un tā lai liekas.
Pateicoties šai mierīgajai diena es esmu nopelnījusi garšīgas vakariņas, kas priecēs manu punci. Un šo brīvdienu biju pelnījusi par iepriekšējām brīvdienām un to, kas mani sagaidīs turpmākajā nedēļā.
Man ir žēl, ka Jūs neko neesat dabūjuši ne 1. ne 2. Adventē, bet es labojos un lūk – Sveiciens visiem 3. Adventē!
Pasmaidiet! Kā arī tā sapņošana par baltiem Ziemassvētkiem ir so true, jo nu es tik tiešām vēlos sniehu – ļotiļotiļoti!
Marrrtaaa's Blog 